C-peptīds

C-peptīds ir polipeptīds, kas sastāv no 31 aminoskābes. Tas savieno A un B insulīna molekulārās ķēdes prekursorā molekulā proinsulīnā, kas tiek uzglabāts aizkuņģa dziedzera β- šūnu sekrēcijas granulās. Proinsulīnam sadaloties, veidojas C-peptīds un insulīns vienādā daudzumā. Insulīns sadalās aknās, bet C-peptīds tiek izvadīts caur nierēm un tāpēc perifērajā cirkulācijā atrodas ilgāk. Rezultātā C- peptīdam ir garāks pussabrukšanas periods (30 minūtes) , salīdzinot ar insulīnu (5 minūtes). Tāpēc C peptīda noteikšana daudz precīzāk attēlo pankreatiskā(endogēnā) insulīna sekrēcijas ātrumu, nekā insulīns. C-peptīda koncentrācija nav atkarīga no eksogēnā insulīna un netiek pakļauta insulīna autoantivielu interferencei insulīna terapijas rezultātā. Aknu vai nieru patoloģijas ietekmē C-peptīda un insulīna attiecību.

1 darba diena.

C-peptīds tiek izmantots kā tests, lai pārbaudītu aizkuņģa dziedzera β- šūnu funkcionalitāti.

1. Insulinomas diagnostika.
2. Cukura diabēta diferenciāldiagnostika.
3. Hipoglikēmijas diagnostika.

Nodot analīzi ieteicams no rīta, tukšā dūšā. Pēdējai ēdienreizei jābūt 12 stundas pirms analīzes nodošanas.

Paaugstinātas vērtības:

1. Insulinoma.
2. Perorālie hipoglikēmiskie preparāti.
3. Hroniska nieru nepietiekamība.

Pazeminātas vērtības:

1. I tipa cukura diabēts.
2. Insulīna pārdozēšāna.
3. Aizkuņģa dziedzera rezekcija.
4. Latentais auto imūnais diabēts pieaugušajiem)

C-peptīda un insulīna  attiecību var uzskatīt par aknu darbības indikatoru, jo pie nepietiekama insulīna metabolisma aknās, perifērajā cirkulācijā nonāk patoloģiski augsta insulīna proporcija.