Glikoze

Glikoze nodrošina šūnu enerģētiskos procesus ATF veidā.  Galvenais glikozes avots ir saharoze, ciete un glikogēna rezerves aknās, kā arī daļa glikozes veidojas glikoneoģenēzes ceļā no aminoskābēm un laktāta. Glikēmija ir viena no svarīgākajām homeostāzes konstantēm. Galvenais hormons, kas ir atbildīgs par glikozes utilizāciju un regulāciju, ir insulīns. Insulīna iedarbībā glikozes koncentrācija asinīs samazinās, savukārt pārējie hormoni – glikagons, kortizols, adrenalīns, augšanas hormons un tiroksīns – glikozes koncentrāciju paaugstina.

1 darba diena.

1. Cukura diabēta un robežglikēmijas diagnostika.
2. Cukura diabēta terapijas monitorēšana.
3. Hipoglikēmijas diagnostika.

Ja asins paraugs  tiek ņemts stobriņā bez Na fluorīda, glikolīzes dēļ  glikozes līmenis mazinās par 0,55mmol/L/stundā.

Analīzi vēlams veikt tukšā dūšā no rīta. Speciāla pacienta sagatavošanās nav nepieciešama.
Analīzes materiāls - asinis.
Daži medikamenti var ietekmēt analīzes rezultātus. Ziņojiet savam ārstam par medikamentiem, ko lietojat. Patstāvīgi atcelt terapiju nedrīkst.

Paaugstinātas vērtības:

1. Cukura diabēts., glikozes tolerances traucējumi.
2. Pankreatīts(akūts un hronisks).
3. Endokrinoloģiskas patoloģijas (akromegālija, tireotoksikoze, feohromocitoma, hiperaldosteronisms, Icenko-Kušinga sindroms).
4. Hroniskas nieru slimības.
5. Stresa izraisīta hiperglikēmija (psihoemocionāls stress, akūts infarkts, u.c.).

Pazeminātas vērtības.

1. Insulinoma.
2. Hroniska nieru mazspēja.
3. Hipopituitārisms.
4. Pankreatisko šūnu audzēji.
5. Smagas aknu slimības.
6. Alkohola lietošana.
7. Pankreasektomija.
8. Pārlieku intensīva insulīna terapija.