Imūnglobulīni IgM

Imūnglobulīns IgM sastopams kā pentamērs un tas ir pirmais imūnglobulīns, kurš tiek izdalīts pēc sākotnējās imūnstimulācijas un tas aktivē antigēna-IgM kompleksa aktīvās daļas komplementu. Lielais pentamēra molekulārais izmērs atļauj tiešu saistīšanos un aglutināciju ar daļiņām un šūnu antigēniem. Tā kā IgM tiek iesaistīts primārajā imūnreakcijā, tā noteikšana ir svarīga, lai novērtētu, vai specifiskā infekcija ir akūta (IgM klātbūtne), vai hroniska (IgG klātbūtne). Papildus tam, IgM ir pirmais imūnglobulīns, kuru sintezē auglis, vai jaundzimušais. IgM antivielas sakarā ar lielo molekulmasu neiziet cauri placentai. 

1 darba diena.

• Autoimūnas slimības.
• Ļaundabīgi audzēji.
• Infekciju stadijas(akūta vai hroniska) novērtēšana.

Speciāla pacienta sagatavošanās nav nepieciešama.
Analīzes materiāls - asinis.
Daži medikamenti var ietekmēt analīzes rezultātus. Ziņojiet savam ārstam par medikamentiem, ko lietojat. Patstāvīgi atcelt terapiju nedrīkst.

Paaugstinātas vērtības:

Poliklonālās IgM:

1. Autoimūnas saslimšanas- sistēmas sarkanā vilkēde, reimatoīdais artrīts, u.c.
2. Hroniskas aknu slimības.
3. Hroniskas infekcijas.
4. Sarkoidoze.
5. Hiper- IgM disgammaglobulīnēmija.
6. Agrīna reakcija uz bakteriālo vai parazītisko inficēšanos.
7. Vīrusu infekcija akūtā fāzē- vīrusa hepatīts vai infekciozā mononukleoze.

Monoklonālās IgM:

1. Valdenstrēma makroglobulīnēmija.
2. Kuņģa - zarnu trakta neoplāzijas.
3. Aukstuma aglutinīnu izraisītās hemolītiskās anēmijas.
   

Pazeminātas vērtības:

1. Imūnsupresīvā terapija.
2. Iegūts imūndeficīts.
3. Iedzimts imūndeficīts.
4. Sekundārs IgM deficīts -asociēts ar IgA vai IgG tipa multiplo mielomu.
5. IgM zudumi-olbaltuma zudumu izraisītas gastroenteropātijas, apdegumi.