Amilāze urīnā

Amilāze urīnā. Ferments α-amilāze sintezējās aizkuņģa dziedzerī un siekalu dziedzeros. Ir izmērāma seruma un urīna α-amilāzes aktivitāte serumā un urīnā.  Amilāzes daudzums urīnā palielinās vienlaikus ar tās daudzuma palielināšanos asinīs, tomēr urīnā tā palielinātā daudzumā saglabājas ilgāk nekā asinīs.

Amilāzes izmeklēšana urīnā ir diagnostiski nozīmīga, kad pēc pankreatīta lēkmes jau pagājis ilgāks laiks. Amilāzes daudzums urīnā palielinās vienlaikus ar amilāzes daudzumu asinīs, tomēr urīnā  amilāzes aktivitāte saglabājas ilgāk nekā asinīs.                                    

Speciāla pacienta sagatavošana nav nepieciešama.
Analīzes materiāls - urīns.            

Paaugstinātas vērtības.
1. Akūts pankreatīts (pirmo 24 stundu laikā).
Palielināta fermenta ekskrēcija saglabājas 7–10 dienas.
2. Aizkuņģa dziedzera vēzis.
3. Divpadsmit pirkstu zarnas čūlas perforācija.
4. Hroniska hepatīta saasinājums.
5. Obstruktīvs hronisks hepatīts.
6. Žultsakmeņu slimība.
7. Siekalu dziedzera slimības (parotīts u. c.).
8. Citi patoloģiski stāvokļi, kam ir raksturīga amilāzes aktivitātes palielināšanās asinīs.

Pazeminātas vērtības.
1. Hepatīti un aknu ciroze.
2. Ļaundabīgi audzēji un to metastāzes aknās.
3. Holestāze.
4. Intoksikācija (plaši ādas apdegumi).
5. Diabēts.
6. Hipotireoze.
7. Grūtnieču toksikoze.
8. Nieru slimības.