Kalcijs urīnā

Kalcijs urīnā. Kalcijs ir organismā visvairāk izplatītā minerālviela. Vidēji pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 1 – 2 kg  kalcija. 99% atrodas skeletā kalcija fosfāta sāļu veidā un nodrošina tā stiprību. Tikai aptuveni 0,1% kopējā ķermeņa kalcija ir ekstracelulārā šķidrumā, aptuveni 1% ir šūnās un to organellās. Kalcija daudzums urīnā ir atkarīgs no caurfiltrētā un reabsorbētā kalcija daudzuma nierēs. Kalcija koncentrācijas palielināšanās urīnā bieži izraisa nierakmeņu veidošanos.

1 darba diena.

1.  Tetānija.
2.  Spontāni lūzumi.
3.  Augšanas traucējumi.
4.  Nierakmeņi, poliūrija, hroniska nieru mazspēja.
5.  Hipo-; hiperparatireoidisms.
6.  Ļaundabīgas saslimšanas.

Speciāla pacienta sagatavošanās nav nepieciešama.
Analīzes materiāls - urīns.
Daži medikamenti var ietekmēt analīzes rezultātus. Ziņojiet savam ārstam par medikamentiem, ko lietojat. Patstāvīgi atcelt terapiju nedrīkst.

         Paaugstinātas vērtības.

1. Hiperparatireoze.
2. Audzēji (ar un bez kaulu metastātiskiem bojājumiem).
3. Ātri progresējoša osteoporoze.
4. Sarkoidoze.
5. D vitamīna toksikoze.
6. Pārmērīga ar kalciju bagāta uztura lietošana.
7. Idiopātiska hiperkalciūrija.
8. Immobilizācija(sevišķi bērniem)- hiperkalciūriju sastop arī bez hiperkalciēmijas.
   
   Pazeminātas vērtības.

1. Hipoparatireoze
2. Rahīts.
3. D vitamīna deficīts pie malabsorbcijas.
4. Nieru mazspēja.
5. Prostatas metastātisks audzējs.