Vīriešiem arī var attīstīties primāra osteoporoze, kad pēc 70 gadu vecuma kaulu struktūra dabīgu novecošanās procesu rezultātā kļūst trausla. Savukārt sekundāra osteoporoze attīstās, ja pacientiem ir kāda hroniska slimība, veikta operācija vai pacienti lieto medikamentus, kas veicina kaulu masas zudumu. Vīriešiem 65% gadījumu osteoporoze attīstās citu slimību vai medikamentu lietošanas rezultātā, bet sievietēm trešdaļā gadījumu osteoporozei tiek atklāts kāds noteikts cēlonis.

”Zelta standarts” kaulu pārmaiņu atklāšanai ir osteodensitometrija jeb kaulu minerālā blīvuma mērījums Bet jāņem vērā, ka osteodensitometrija nav vienīgais mērījums, pēc kura rezultātiem vadoties, var izteikt secinājumus par kaulu stiprību. Papildus ārsts var rekomendēt noteikt kaulu vielmaiņas rādītājus asinīs, kas ir divu veidu – kaulu noārdīšanās jeb resorbcijas marķieri un kaulu veidošanās marķieri. Saīsināti biežāk noteikto kaulu norādīšanās marķieri apzīmē kā CTX, bet kaulu veidošanās marķieri kā P1NP un osteokalcīnu. Pēc šo rādītāju rezultātiem var spriest par kaulu vielmaiņas procesiem katram pacientam individuāli. Tiklīdz kaulu minerālais blīvums ir noteikts un osteoporozes diagnoze tiek apstiprināta ar ārsta slēdzienu, jāprecizē osteoporozes cēlonis – ārstam jāizvērtē un jāizslēdz sekundāras osteoporozes iespējamība. Ja tas netiek precizēts, ārstēšana var būt neefektīva un kaulu minerālais blīvums var pazemināties arī turpmāk, un var notikt trauslo kaulu lūzums.
Zināmas daudzas slimības un stāvokļi, kas ietekmē kaulu veselību, tāpēc nepieciešama vispusīga pacientu izmeklēšana, tajā skaitā jānosaka arī laboratoriskus rādītājus. Kaulu masas zudums attīstās endokrinoloģisku, iekaisīgu slimību rezultātā, kā arī nepilnvērtīga uztura vai dažādu medikamentu lietošanas rezultātā. Slimības, kuru rezultātā attīstās osteoporoze, ir hroniska nieru slimība, hronisks aknu bojājums, cukura diabēts, pastiprināta vairogdziedzera darbība jeb tireotoksikoze, pastiprināta epitēlijķermenīšu darbība jeb hiperparatireoīdisms un asins ļaundabīgi audzēji, piemēram, leikoze.
Veseliem kauliem nepieciešams arī celtniecības materiāls – kalcijs, fosfors un D vitamīns, kas uzsūcas tievajās zarnās. Ja ir attīstījušies uzsūkšanās traucējumi zarnās, pacientam pietrūkst materiāla veseliem un stipriem kauliem. Kaulu izmaiņas var rasties, piemēram, pacientiem ar celiakiju, iekaisīgām resno zarnu slimībām vai cistisko fibrozi, vai pēc veiktas kuņģa un zarnu ķirurģiskas operācijas.
Ārstam jāizjautā un jāizmeklē pacienti, jo pacientu sūdzības un atradne apskates laikā var norādīt par kādu no slimībām, kas izraisa kaulu masas zudumu un kas var būt par cēloni sekundāras osteoporozes attīstībai. Apskates laikā ārsts precizē, kādus medikamentus pacienti lieto vai lietojuši, jo atsevišķu medikamentu lietošanas rezultātā kaulu masu var mazināties. Zināmi vairāki medikamenti, kuru lietošana izraisa kaulu masas zudumu, piemēram, pretepilepsijas medikamenti (piemēram, finlepsīns), medikamenti pret cilvēka imūndeficīta vīrusa infekciju, glikokortikosteroīdi (piemēram, predinozolons), imunitāti nomācošie medikamenti (piemēram, metotreksāts), medikamenti kunģa sālskābes samazināšanai (piemēram, omeprazols).
Lai ārsts apstiprinātu vai noliegtu aizdomas par kaulu veselību ietekmējošām slimībām vai stāvokļiem, jārekomendē veikt laboratorās analīzes. Pieredzējis un sertificēts medicīnas personāls, izmantojot vienreizlietojamo sistēmu asiņu parauga noņemšanai, veic zemādas vēnas punkciju (visbiežāk elkoņa locītavas iekšpusē vai plaukstas ieloka pusē, plaukstas virspusē). Iegūtajā asins paraugā iespējams izvērtēt rādītājus, kuri norāda uz noteiktām slimībām, kas ietekmē kaulu minerālo blīvumu.
Laboratoriskā analīze jeb rādītājs, kas vispārēji norāda par pacienta veselības stāvokli, ir pilna asins aina. Šis rādītājs sniedz daudz informācijas par organisma stāvokli. Ja pacientam ir akūta vai hroniska iekaisuma process organismā (piemēram, iekaisīgas resno zarnu slimības), palielināsies iekaisuma šūnu jeb leikocītu skaits. Asins audzēju gadījumā (piemēram, leikoze) leikocītu skaits var būt izteikti paaugstināts vai pazemināts, ir būtiskas novirzes dažādu leikocītu veidu sadalījumā. Papildus pilnā asins ainā var izvērtēt mazasinību vai asins recēšanas traucējumus, kā arī noteikt rādītāju – eritrocītu grimšanas ātrumu jeb EGĀ. Palielināts eritrocītu grimšanas ātrums norāda uz iekaisuma procesu organismā vai iespējamu ļaundabīga audzēja attīstību, vai par saslimšanu ar mielomu. Pilna asins aina var netieši liecināt par kaulu veselību ietekmējošām slimībām, un, pamatojoties uz atklātajām izmaiņām, ārsts var rekomendēt veikt papildus diagnostiskos, retngenoloģiskos izmeklējumus.
Laboratorijā jānosaka, vai kaulu veidošanai ir pietiekami daudz celtniecības materiāla – asins paraugā nosaka kalcija, fosfora un kopējā D vitamīna jeb 25(OH)D vitamīna līmeni. Ja pacientam ir nepietiekams D vitamīna līmenis, ir traucēta kalcija uzsūkšanās tievajās zarnās. Pazemināts kalcija līmenis liecina par nepietiekamu kalcija uzņemšanu ar uzturu vai arī norāda par dažu dziedzeru nepietiekošu darbību, vai kādu iedzimtu slimību. Ja kalcija līmenis ir augstāks par pieņemto normu, tas norāda, piemēram, uz pastiprinātu epitēlijķermenīšu darbību (piemēram, promāro hiperparatireoīdismu). Epitēlijķermenīši ir dziedzeri, kas izdala parathormonu (jeb PTH). Ja šie dziedzeri darbojas pastiprināti, to izdalītā hormona ietekmē kalcijs no kauliem tiek pastiprināti izdalīts asinīs, un rezultātā kaulu struktūra kļūst irdena. Ja ir atklāts palielināts kalcija līmenis, ārsts rekomendēs veikt papildus analīzi – parathormona (PTH) līmeņa noteikšanu.
Ja ārstam pēc pacientu iztaujāšanas un apskates rodas aizdomas par hronisku nieru slimību, asins paraugā nosaka kreatinīna līmeni, kas tieši norāda uz nieru funkciju. Pēc kreatinīna līmeņa, pielietojot noteiktu formulu, var izrēķināt, cik pilnvērtīga ir nieru darbība – nieru filtrācijas spējas ātrumu jeb glomerulārās filtrācijas ātrumu (GFĀ).
Turpretī par aknu funkcionālo stāvokli norāda divu vielu līmenis asinīs, ko parasti saīsināti sauc ALAT un ASAT – tās ir alanīna un aspartāta aminotransferāzes, kas atrodas aknu šūnās, un to līmenis pieaug aknu bojājuma gadījumā.
Viens no osteoporozes iemesliem var būt pastiprināta vairogdziedzera funkcija – tireotoksikoze. Šajā gadījumā vairogdziedzeris pastiprināti izdala hormonu, ko sauc brīvo tiroksīnu (jeb FT4), kā rezultāta vienlaicīgi izmainās arī tireotropais hormons (jeb TTH). Šī hormona darbības rezultātā visi vielmaiņas procesi organismā norit straujāk, tajā skaitā arī kaulu noārdīšanās. Šo rādītāju arī iespējams noteikt asins paraugā.
Ja osteodensitometrijā pazemināts kaulu minerālais blīvums tiek diagnosticēts gados jaunam vīrietim vai sievietei, kad dzimumhormonu izsīkums nav raksturīgs, nepieciešams laboratori noteikt dzimumhormonu līmeni. Nepietiekams dzimumhormonu līmenis ir saistīts ar kaulu masas zudumu un palielinātu trauslo kaulu lūzumu risku. Šajā gadījumā vīrietim ir jānosaka testosterona līmenis, bet sievietēm – estradiola līmenis.
Kaulu minerālā blīvuma noteikšana, pielietojot osteodensitometriju, ir „zelta standarts” osteoporozes diagnozes noteikšanā. Bet, nosakot osteoporozes diagnozi, kaulu minerālā blīvuma mērījums ir tikai pirmais solis – turpmāk jāveic pacienta iztaujāšana, apskate, un jārekomendē laboratorie izmeklējumi, kas var apstiprināt vai noliegt aizdomas par kādu slimību vai stāvokli, kura rezultātā kauli paliek trausli. Laboratoriskie izmeklējumi dod iespēju osteoporozi ārstēt efektīvāk un kvalitatīvāk!