Kālijs

Kālijs ir galvenais šūnu katjons. 98 % kālija atrodas šūnās un tikai 2 % atrodas ārpus šūnām- ekstracelulāri. Kālijam ir nozīme šūnu uzbudinājuma un muskuļu kontrakcijās, t.sk., sirds ritma regulācijā . Pastāvīgu kālija koncentrāciju organismā uztur nieres. Galvenie hiperkaliēmijas simptomi: muskuļu vājums, uzbudinājums, sirds ritma traucējumi, ventrikulāra fibrillācija, sirdsdarbības apstāšanās. Galvenie hipokaliēmijas simptomi: nogurums, nespēks, hiporefleksija, ventrikulāra fibrillācija.

1 darba diena.

1. Hipertensija.
2. Sirds ritma traucējumi.
3. Diurētisko un laksatīvo medikamentu lietošana.
4. Nieru mazspēja.
5. Caureja.
6. Skābju/bāzu līdzsvara traucējumi.

Speciāla pacienta sagatavošanās nav nepieciešama.
Analīzes materiāls - asinis.
Daži medikamenti var ietekmēt analīzes rezultātus. Ziņojiet savam ārstam par medikamentiem, ko lietojat. Patstāvīgi atcelt terapiju nedrīkst.

Paaugstinātas vērtības:

1. Kālija iziešana no šūnām-  masīva hemolīze, muskuļu un audu atmiršana, maligna hipertermija.
2. Samazināta K ekskrēcija caur nierēm- akūta vai hroniska nieru mazspēja.
3. Virsnieru mazspēja- hipoaldosteronisms, Adisona slimība.
4. Intra venoza kālija preparātu ievade, K saudzējoši medikamenti.
5. Acidoze.

Pazeminātas vērtības:

1. Kālija zudums caur kuņģa zarnu traktu: vemšana, caureja.
2. Diabētiskā un alkoholiskā ketoacidoze.
3. Tubulāra acidoze, primārs un sekundārs hiperaldosteronisms.
4. Diurētiskā terapija.
5. Parenterāla barošana, badošanās.