Insulīns

Insulīns ir polipeptīdu hormons, kas sastāv no divām neidentiskām ķēdēm A un B, kuras ir savienotas ar divām disulfīdu saitēm. Insulīns tiek formēts no tā priekšteča proinsulīna, aizkuņģa dziedzera beta šūnās.  Proinsulīnā A un B ķēdes ir saistītas ar savienojošo peptīdu - C peptīdu. Beta šūnu glikozes receptoru aktivācijas rezultātā proinsulīns sadalās par insulīnu un C-peptīdu. Insulīns un C peptīds vienādās daļās nokļūst asinīs.  Insulīns stimulē ogļhidrātu iekļūšanu šūnās. Normāli insulīna sekrēciju stimulē cirkulējošās glikozes līmeņa pieaugums. Daļai I tipa cukura diabēta pacientu asinīs var būt antivielas pret insulīnu, tāpēc insulīna testam var būt neadekvāts rezultāts.

1 darba diena.

1. Cukura diabēta diferenciāldiagnostika.  (I tips -insulīna daudzums samazināts,             II tips-insulīna daudzums normāls vai paaugstināts.)
2. Gavēņa hipoglikēmijas diferenciāldiagnostika.
3. Insulinomas un neīstās hipoglikēmijas diferenciāldiagnostika.
4. Cits insulīna analīzes pielietojums tika ieteikts atklājot koronārās artērijas saslimšanas riska faktorus veseliem indivīdiem ar hiperinsulīnēmiju un normālu glikozes toleranci.

Nodot analīzi ieteicams no rīta, tukšā dūšā. Pēdējai ēdienreizei jābūt 12 stundas pirms analīzes nodošanas.

Paaugstinātas vērtības:

1. Insulīna pārdozēšana.
2. Insulīna rezistences sindroms.
3. Aptaukošanās.
4. Kušinga sindroms.
5. Akromegālija.
6. Insulinoma.
7. Orālā kontracepcija.
8. II tipa cukura diabēts(slimības sākumā).

Pazeminātas vērtības:

1. I tipa cukura diabēts.
2. Hipopituitārisms.
3. Hroniska nieru mazspēja.