Laboratoriskā medicīna aizsākās pirms vairāk kā 6000 gadiem, kad cilvēka urīna analīze kļuva par pirmo laboratorisko izmeklējumu, ko dēvēja par uroskopiju no vārda uroscopia, kas nozīmēja „zinātniska urīna izmeklēšana” un pamatā iekļāva asins, strutu, akmeņu un citu urīna parametru raksturošanu.
Interniste Maija Mukāne un Centrālā Laboratorija laboratorijas vadītājs Uģis Bērs par tām analīzēm, kuras nepieciešams veikt artrīta gadījumā.
Uroģenitālās infekcijas ir diezgan bieži sastopamas urologu, ginekologu, dermatovenerologu un citu ārstu praksē.
Epidimioloģiskie pētījumi liecina, ka 30 -50% gadījumos pneimoniju izraisa Streptococcus pneumoniae, bet pēdējos gados arvien biežāk tiek diagnosticētās „atipiskās” pneimonijas, kuru izraisa atipiskie mikroorganismi, tādi, ka Mycoplasma pneumoniaeun Chlamydia pneumonia. No visāmdiagnosticētām pneimonijam Mycoplasma pneumoniae izraisītāssastāda aptuveni 20%. Līdz pagājuša gadsimta vidum, tika uzskatīts, ka mikoplazmas ir vīruss.
Kaulu veidošanās aktīvi notiek līdz 30 gadu vecumam, lai sasniegtu maksimālo kaulu blīvumu jeb kaulu masu. Pēc maksimālās kaulu masas sasniegšanas, kaulaudi turpmāk atrodas dinamiskā līdzsvarā – vienlaikus notiek „veco” kaulaudu noārdīšanās un jaunu kaulaudu veidošanās.
Osteoporoze var būt primāra vai sekundāra. Primāra osteoporoze attīstās sievietei pēcmenopauzes vecumā (Latvijā biežāk pēc 50 gadu vecuma), kad dzimumhormonu izdalīšanās ir nepietiekama.
